"Kas notiek atkritumu pārstrādes rūpnīcā?" Rīgas Apriņķa Avīze

Aplūko kartē

Aplūko kartē

29.07.2016

Vai kādreiz esat aizdomājušies, kas notiek ar atkritumiem, ko katrs no mums "saražo" ik dienas? Lielai daļai iedzīvotāju vienīgā saskarsme ar šo jautājumu ir atkritumu maisa aiznešana līdz konteineram, kas novietots daudzstāvu mājas pagalmā vai privātmājas piebraucamā ceļa galā.

Protams, ir cilvēki, kuri atkritumus šķiro, ir arī pašvaldības, kuras nodrošina šādu iespēju, bet lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sadzīves atkritumus saber vienā maisā un nogādā tuvākajā tvertnē. Ir uzņēmumi, kuri arī šos iepriekš nesašķirotos atkritumus sadala pēc piederības – papīrs, stikls, polietilēna izstrādājumi, plastmasa – un nodod sašķiroto tālākai pārstrādei.

Ja vidē nonāk tādi atkritumi kā papīrs, augļi, dārzeņi, ēdienu atliekas, tie sadalās salīdzinoši īsā laikā, nenodarot kaitējumu dabai, turpretim polietilēna maisiņi, ko plaši izmantojam, sadalās 20, 50, pat 100 un vairāk gados, atkarībā no to ražošanas tehnoloģijām un izmantotajiem materiāliem.

Nenoliedzami, jāmeklē jauni risinājumi, kā arvien pieaugošo atkritumu daudzumu apsaimniekot un nodot otrreizējai pārstrādei, mazinot videi nodarīto postu. Būtiski rast inovācijas to atkritumu pārstrādē, kuru sadalīšanās dabā ir ilgstoša vai nenotiek nemaz.

Kāpēc nepieciešama atkritumu pārstrāde?
Pēdējos gados dramatiski pieaudzis plastmasas iesaiņojuma izmantošanas apjoms – to lieto gan pārtikas, gan apģērba, gan būvmateriālu iepakošanai. Cilvēkiem grūti iztēloties savu dzīvi bez polietilēna iepirkumu maisiņiem, miskastes maisiem, jo to izmantošana ir ērta, tie ir lēti un viegli pieejami. Bieži vien pat maize ir iepakota plēvē. Taču jāatceras, ka 90 procentu plastmasas izstrādājumu tiek ražoti, izmantojot naftas produktus, kas ir neatjaunojams dabas resurss.

Ja šie plastmasas atkritumi netiktu pārstrādāti, to apjoms pieaugtu ar katru dienu, radot būtisku kaitējumu videi. Jau šobrīd ir grūti atrast tādu apdzīvotu vietu Latvijas teritorijā, kur mežā, uz ielas vai ceļmalā nemētātos kāds polietilēna maisiņš. Kāda izskatītos apkārtējā vide, ja atkritumi netiktu vākti, šķiroti un pārstrādāti?

Ja polietilēna plēvi aprok atkritumu poligonā, kaitīgās vielas, no kā tā ir ražota, tai sadaloties, nonāk ūdeņos un augsnē, savukārt, ja plastmasas atkritumus dedzina, kaitīgie naftas produkti nonāk gaisā, ko ieelpojam, tāpēc otrreizēja pārstrāde uzskatāma par dabai un cilvēkam draudzīgāko atkritumu apsaimniekošanas veidu, kas būtiski samazina vidē nonākušo kaitīgo atkritumu daudzumu.

Šobrīd Latvijā ir trīs uzņēmumi, kas nodarbojas ar dažādu veidu plastmasas izstrādājumu otrreizēju pārstrādi. Viens no tiem ir SIA "Nordic Plast" tepat Pierīgā – Olainē.

Kā stāsta otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma SIA "Nordic Plast" valdes priekšsēdētājs Kaspars Fogelmanis, dažādus plēves izstrādājumus uzņēmums pārstrādā jau kopš 2001. gada, kad Olainē tika atvērta pirmā pārstrādes līnija. Savukārt 2014. gadā "Nordic Plast" uzstādīja jaudīgākas iekārtas, palielinot pārstrādes apjomus un padarot uzņēmumu par vienu no polietilēna atkritumu pārstrādes līderiem Baltijā.

Atkritumu pārstrādes rūpnīcā Olainē jau sapresētā un sašķirotā veidā nonāk lielākā daļa visā Latvijā sašķiroto plēves izstrādājumu.

Kaspars Fogelmanis norāda, ka uzņēmums galvenokārt mēģina nodrošināt izejvielas, kuru izcelsmes valsts ir Latvija, bet polietilēna plēves tiek iepirktas arī no Lietuvas un Igaunijas, jo ražošanas jaudas ir lielākas nekā mūsu valstī saražoto polietilēna atkritumu daudzums.

Latvijā katrā reģionā ir lieli atkritumu šķirošanas uzņēmumi, Pierīgā tādi ir Ķekavā un Stopiņu novada Getliņos, kas arī ir "Nordic Plast" sadarbības partneri un piegādātāji.

Plēves rūpnīcai tiek piegādātas milzīgās ķīpās, kuru svars ir aptuveni 100–300 kilogramu. Tomēr nav tā, ka šie sapresētie atkritumi uzreiz nonāk pārstrādes iekārtās, – tie vēlreiz tiek atpakoti, pāršķiroti un mazgāti.

Kaspars Fogelmanis skaidro, ka šādā veidā iegūtie pārstrādes produkti ir daudz kvalitatīvāki, no tiem iespējams ražot plašāku preču klāstu, jo šķirošanas procesā no plēves tiek atdalīti netīrumi, papīra piemaisījumi un citas vielas, kas varētu pazemināt pārstrādes procesā iegūto izejmateriālu kvalitāti.

Daudzviet Eiropā šāda papildu šķirošana nenotiek, tādēļ tas palielina Olaines fabrikas konkurētspēju. Turklāt tas ir tikai un vienīgi cilvēku roku darbs, kas norit pietiekami smagos apstākļos.

Darbinieki veic arī iekārtu apkopi, kas notiek vidēji reizi piecās dienās. No iekārtām tiek iztīrīti plastmasas sakausējumi, tiek asināti ražošanas līniju nažu asmeņi, lai polietilēnu sagrieztu iespējami smalkāk.

Pēc šķirošanas plēves tiek sadalītas pēc noteiktiem veidiem un novietotas uz līnijas. Iekārtas plēvi mazgā, žāvē, sagriež un dūnām līdzīgās polietilēna pārslas pārkausē īpašās granulās, kas uzskatāmas par pārstrādes procesa gala produktu.

Plēves mazgāšanas procesa laikā ūdens tiek attīrīts īpašās iekārtās un izmantots vairākkārt, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu un padarot pārstrādes procesu dabai draudzīgāku.

No katra polietilēna izstrādājumu veida tiek ražotas cita tipa plastmasas granulas, piemēram, no caurspīdīgas plēves tiek iegūts balts gala produkts, bet no melnajiem miskastes maisiem iegūst melnas granulas. Kopumā "Nordic Plast" ražo piecu veidu plastmasas granulas. Savukārt no katra veida granulām tālāk iespējams ražot atšķirīgus produktus, piemēram, polietilēna maisiņus, atkritumu maisus, plastmasas caurules, kastes, paletes.

Daļa saražoto plastmasas granulu paliek Latvijā, bet pārsvarā tās tiek eksportētas uz Lietuvu, Poliju, Vāciju, Dāniju, Nīderlandi, Franciju.

Jo vairāk pārstrādāto atkritumu, jo tīrāka vide
Atkritumu pārstrādes iekārtas tiek iepirktas no Austrijas un Itālijas, arī ražošanas tehnoloģijas aizgūtas no šīm valstīm. Rietumeiropā atkritumu šķirošanas un pārstrādes tradīcijas ir senākas nekā Latvijā, tāpēc iespējams pārņemt šo valstu pieredzi. Laika gaitā uzņēmums no dažādu ražotāju piedāvātajām iekārtām sakomplektējis pārstrādes līnijas arī pats, lai piemērotu tās savām vajadzībām.

Olaines atkritumu pārstrādes rūpnīcā "Nordic Plast" mēnesī tiek saražots aptuveni 550 tonnu plastmasas granulu. Lai to izdarītu, gadā nepieciešams pārstrādāt 8500 tonnu plēves. Tas nozīmē, ka milzīgs apjoms polietilēna izstrādājumu nonāk rūpnīcas atkritumu pārkausēšanas mašīnās, nevis apkārtējā vidē. Ilgtermiņā tas ir nenovērtējams ieguldījums dabas aizsardzībā, kā arī vides saudzēšanā un saglabāšanā. Savukārt tīra vide ir ārkārtīgi būtiska dzīvnieku un augu sugu daudzveidības nodrošināšanai.

Turklāt pārstrāde nenozīmē to, ka noteikta veida produkti turpmāk tiks ražoti mazāk, tie tiks ražoti tādos pašos apjomos, bet no otrreizējās pārstrādes izejvielām, proti, jauni atkritumu un iepirkumu maisiņi joprojām būs pieejami, bet to izgatavošanai nevajadzēs ražot aizvien jaunu polietilēnu, bet tiks izmantots jau esošais.

Arī Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredzējusi dalībvalstīm noteikt jaunus kritērijus atkritumu apsaimniekošanā, kas paredz otrreizējai pārstrādei nodot 70 procentus sadzīves atkritumu un 80 procentus visu veidu iepakojuma, tajā skaitā – polietilēnu.



Pirmavots: Rīgas Apriņķa Avīze, 2016.gada 27. jūlijs - Raksts apskatāms šeit!

Kontaktinformācija

Tālrunis: + 371 25726502

Eco Baltija grupas uzņēmums. Uzzini vairāk www.ecobaltija.lv