Uzņēmumā SIA "Nordic Plast" atklāta atkritumu pārstrādes līnija. Lente pārgriezta, darbi var sākties un atkritumu pārstrādes uzņēmums sola pārmaiņas.
"Esam uzsākuši eksperimentālu ražošanu polipropilēna moldinga produktam, kas ir kečupa un majonēzes spaiņi, sadzīves ķīmijas pudelītes, kanniņas un kastītes - faktiski viss, kas ir marķēts ar numuru pieci. No tām tālāk var ražot gan kastes, gan paletes, gan dažādus spaiņus un citas rūpniecībā nepieciešamas lietas," pavēstīja SIA "Nordic Plast" direktore Dace Samuša.
Uzņēmuma pārstāve LTV raidījumam "Vides fakti" pastāstīja, ka ir pirmie, kas uzsākuši šo produktu pārstrādi un cer veiksmīgi laist tirgū un turpināt attīstību: "Ceram, ka šī brīža apjoms - saņemtās pirmās 40 tonnas nebūs vienīgās un mēs šo apjomu varēsim kāpināt līdz ievērojamam tonnu skaitam katru mēnesi."
Sanāk, ka citi par atkritumiem priecājas, jo ir vairāk darba. Bet ir arī atkritumi, kas netiek pārstrādāti.
"Katru gadu parādās jauni polimēru veidi, ko var šķirot. Ja pirms pāris gadiem vai nedaudz vairāk mēs runājām, ka Latvijā pārstrādei pieņemam tikai dažus polimēru veidus, tad tagad to ir ļoti daudz. Mēs tagad šķirojam desmit reižu vairāk," sacīja "Eko Reverss" direktore Kristīna Tamuža. Viņa uzsver, ka ļoti svarīgi ir apzināties arī to, ka polimēri gandrīz nekad nesadalās dabā: "Atkarībā no polimēra veida tie ir no dažiem gadiem līdz pat gadu simtiem. Līdz ar to mēs ne tikai izmantojam tos otrreiz, bet arī pasargājam apkārtējo vidi, poligonus un mežus." Eiropas Savienība paredz, ka līdz 2020.gadam Latvijai ir jāpārstrādā vismaz puse no mājsaimniecības atkritumiem.
It kā sīkums, taču majonēzes spaiņu un sadzīves ķīmijas pudelīšu pārstrāde līdz 2020.gadam vidi pasargās no 2400 tonnām atkritumu.
Automašīnu logu tīrītāju plastmasas kanniņu gada patēriņš ir ap vienu miljonu, pavēstīja SIA "Getz bros. & Co" valdes loceklis Simons Kozlinskis.
"Iedomājaties, cik daudz tas ir - ne tikai svarā, bet arī apjomā. Un tad nedaudz kauns palika, jo mēs skatāmies, ka šie atkritumi ir gan grāvju malās, gan atkritumu tvertnēs. Septiņus, astoņus gadus atpakaļ izdomājām, kāpēc gan nepārņemt Somijas pieredzi un nesākt kanniņas lietot otrreiz, uzpildīt, pieredzē dalās Kozlinskis.
Galvenais, lai cilvēks izlietotās kanniņas šķirotu un izmestu tām paredzētajā vietā, tad tās tiek attīrītas un atkal nonāk veikala plauktā. Eļļas pudeles gan tur nevajadzētu mest. Ja eļļa iztek, kanniņas ir sagandētas un nevar pietiekoši tīri nomazgāt. "Te skaistums vai tā elegance projektam ir tāda, ka konteinerā nonākusī kanna noteikti nenokļūst grāvja malā," uzsvēra Simons Kozlinskis.
No piena pudelēm un automašīnu vējstiklu tīrītāju kanniņām tiek ražotas, piemēram, caurules un plastmasa nekur nepazūd.
"Plastmasas jeb profesionālā valodā sakot polimēra iepakojumi, ko mēs Latvijjā izmetam ārā, ir apmēram 37 tūkstoši tonnu gadā. Izlietotajam polimēru iepakojumam, kas nonāk atkritumu konteineros, ir tendence pieaugt. Šī tendence ir ļoti rūpīgi jāvērtē un jāmēģina dažādā veidā apturēt," sacīja Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja.
Vārds "eko" vai ekoloģiskais ietver ļoti plašu jēdzienu, tai skaitā materiālu taupīgu izmantošanu iepakojuma veidošanā," skaidro Iveta Krauja.
Citreiz, ražojot iepakojumu, krietni lētāk ir izmantot pat desmit reižu vairāk materiālu. Pie vainas ir sarežģītāka ražošanas un uzpildīšanas tehnoloģija. Iepakojums vienmēr ir kompromiss starp cenu, kvalitāti un draudzību ar vidi.
"Iepakojums - tas nav tikai papīrs, kartons. Tie ir dažāda veida polimēri. Iepakojums var būt arī koka, stikla, un, protams, metāla. Iepakojuma veidi var būt dažādi un tas nozīmē to, ka gandrīz visi no šiem veidiem ir izmantojami atkārtoti jauna iepakojuma ražošanai vai jauna materiāla ražošanai," par iepakojuma dažādību pastāstīja asociācijas pārstāve Krauja.
Maisiem granulu var iegūt no plastmasas atkritumiem. Tālāk tiek ražoti jauni plastmasas izstrādājumi. Prieks par tiem, kuri šķiro un domā par vidi.
Raksta autors: Vides fakti, LTV raidījums sestdienās 19:05
Publicēts: lsm.lv Raksts un video aplūkojams ŠEIT
